ALMA sadarbībā ar PAVĀRU MĀJU Līgatnē ielūdz trešdien 18. jūnijā pastorālā lauku teritorijā, Michelin zaļo zvaigzni ieguvušā restorāna “Pavāru Māja” dabas vērotāju dārzā un siltumnīcā uz ELIZABETES BALČUS & PLATONA BURAVICKA koncert-performanci ar Elīnas Vendijas Rībenas dzeju, INGUSA BAUŠĶENIEKA vinila plašu DJ setu KRISTIANA FUKSA jaunu darbu izstādē, parkā starp dzīviem augiem (kuratore Astrida Riņķe).
Pasākumā būs pieejams maksas bars un Pavāru mājas & Slow Food zemnieku tapas.
Pasākuma programma:
Ierašanās no 18:00
19:00 Elizabete Balčus & Platons Buravickis
19:30 Elizabete Balčus (performance)
20:00 Platons Buravickis
21:00 Ingus Baušķenieks (DJ sets)
Ieejas biļetes cena - 25 €/pers. (cenā iekļauts sagaidīšanas dzēriens un uzkoda)
Elizabete Balčus (1990) ir performanču māksliniece un mūziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. Viņas skaņu ainavas un audiovizuālās performances ved klausītāju cauri atbalsojošām flautas un ēteriskas balss cilpām, brīvā džeza improvizācijām, un klikšķošiem elektropopa bītiem.Elizabete Balčus ir dzimusi Rīgā. Kopš bērnības Elizabete mācījusies flautas spēli. Balčus albums “Conarium” iekļauts britu komiķa James Acaster grāmatā “Perfect Sound Whatever”kā viens no labākajiem albumiem, kas izdots 2016. gadā. Viņas albums “Hotel Universe” tika izdots Monreālā bāzētā izdevniecībā “Mothland” 2022. gada septembrī.
Latvijas jauno komponistu vidū Platons Buravickis ir viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām personībām. Skolojies kompozīcijā pie mūsu laikmetīgās mūzikas klasiķiem Viļņa Šmīdberga, Pētera Vaska un Selgas Mences. Platona Buravickavārds un mūzika visbiežāk ir izskanējuši sāņus no dienišķās klasisko koncertu aprites. Mūzikā pievēršas ritmam, līnijām, punktiem, vertikālēm, horizontālēm, viļņiem, vibrācijām, elpai, izelpai, destrukcijai, neparedzami pārveidotiem skanējumiem. Platons Buravickis aranžēja atskaņojumam stīgu orķestra izpildījumā vienu no spilgtākajiem latviešu postmodernās avangarda mūzikas darbiem – NSRD leģendāro 1984. gada albumu “Kuncendorfs un Osendovskis”.
Ingus Baušķenieks (1956) ir viens no neparastākajām mūzikas parādībām Latvijā, plašāk pazīstams kā grupas “Dzeltenie pastnieki” līderis. Pazīstamais Krievijas muzikologs Artjoms Troickis Dzeltenos pastniekus nodēvējis par vēsturiski unikālu grupu, vienu no spēcīgākajām pagrīdes formācijām bijušās Padomju Savienības teritorijā. Vēl joprojām vairākās Krievijas izdotajās enciklopēdijās Dzeltenie pastnieki minēti kā paši pirmie jaunā viļņa aizsācēji PSRS. Astoņdesmito gadu pirmajā pusē pat klīda leģendas, ka Dzeltenie pastnieki ir latviešu emigrantu grupa no Rietumiem, jo padomju Latvijā tā spēlēt vienkārši nav iespējams. Dzelteno pastnieku līderis Ingus Baušķenieks reizēm arī dēvēts par visandergraundīgāko no visiem andergraundiem.
Kristians Fukss (1999) veido instalācijas, kuras sauc par "Istabām". Strādājot video, animācijas, glezniecības un tēlniecības žanrā, Kristians hiperjūtīgu iztēli un bērnišķīgi rotaļīgu skatienu sapludina ar autobiogrāfisku naratīvu, veidojot jauna veida romantismu Latvijas laikmetīgajā mākslā.Kristiana Fuksa izstāde ISTABA NR. 7 būs publiski apskatāma līdz 07.10.2025.
